Bērniem solītais jāpilda, vai ne!?
Vakar atvērām durvis bērnistabai,
skaists un mierīgs bija rīts, baznīcā virmo prieks,
sajūta, ka kaut ko gaidām.
Mēs dziedājām dziesmas, mēs lasījām Dieva apsolījumus mazajām sirsniņām,
mēs redzējām pasaku ar zvērēnu - vāverēna, zaķēna, vārnas, stirnas un vilcenes piedalīšanos, tās bija viņu pārdomas par Jēzu, mēs klausījāmies uzrunu par to, kā Dievs aicina mūs tapt kā bērniem, priecāties kā bērniem, paļauties kā bērniem.
Un tad mēs kāpām augšā pa trepēm!
Jā.
Un tad mēs atvērām durvis un pārgriezām sarkanu lentu,
mēs priecājāmies ienākt istabā, kur baloni, ziedi, smaidi, un mēs lūdzām īpašu svētību par mūsu bērniem.
Kā svētkos pieklājas mums bija ar našķošanās,
un mēs esam ļoti pateicīgi un iepriecināti.
Dievs mīl bērnus un bērniņus, un Tevi!
/foto/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru